Darbs diemžēl nav neglīta lelle, kuru drīkst „aizmirst” vecmāmiņas mājās, lai ar to nebūtu jāspēlējas. Darbavietā kolēģi mēdz būt arī gluži kā izaicinājums, kas tiek piešķirts bonusā pie patīkamas dāvanas. Tāpēc mums ir jāsadzīvo, ja negribas attiecību dēļ šķirties no labi apmaksāta, prestiža, gandarījumu sniedzoša un citādi lieliska darba. Sadzīvošanas prasme ir svarīga visās dzīves jomās; saskaņa un harmonija savstarpējās attiecībās ir svarīgs faktors, lai mēs spētu saglabāt un pat uzlabot veselību.

Ja mēs izjūtam dusmas, aizvainojumu, vilšanos, aizkaitinājumu pret kādu cilvēku, tas ir pirmais brīdinājums, ka radušās problēmas vai sarežģīta situācija. Psihoterapeite Inese Upe jūtas dēvē par intuīcijas avotu. „Mūsu jūtas ir fantastisks suflieris brīžos, kad nezinām, kādus lēmumus pieņemt.” Taču viņa atgādina, ka, rīkojoties saskaņā ar savām jūtām, mēs varbūt nodarām pāri cilvēkam, un par to ziņo mūsu sirdsapziņa. Tāpēc atrast saskaņu starp savām vajadzībām, vēlmēm, jūtām un sirdsapziņu ir pats galvenais cilvēka labsajūtas avots.

Pirmais, ko vajadzētu atcerēties kaitinošās situācijās, ir – cilvēku nevar izmainīt, bet gan savu attieksmi pret viņu, apstākļiem, kuros atrodamies, un notikumiem. Bieži vien mēs izjūtam nepatiku tādēļ, ka skatāmies otrā kā spogulī, atpazīstot paši sevi, un šī bilde mums nepatīk. Tā ir nespēja pieņemt pašam savu rīcību, kļūdas un attieksmi pret citiem. Mums jāspēj šīs situācijas atpazīt, lai varētu mainīties vispirms paši. Ar laiku negatīvie cilvēki mūsu dzīvē kļūst mazāk traucējoši, līdz pat izgaisīs no tās pavisam.

Kad izjūtam negatīvas emocijas, mums vajadzētu tās vispirms nosaukt vārdā, lai saprastu, kas ar mums notiek, un tad aizgaiņātu negativitāti prom. Jo ne jau cilvēkā ir vaina, bet gan emocijās, ko viņš izraisa. Pajautājiet sev, kā aizkaitinājums vai dusmas var palīdzēt ceļā uz Jūsu mērķi, respektīvi, ievirziet negatīvās izjūtas produktīvā gultnē.

Dažiem cilvēkiem tik ļoti patīk būt par situācijas vadītāju, ka viņi nepieļauj nekādas novirzes no saviem plāniem. Jūtot, ka iedomātā kontrole izslīd no rokām, viņos iestājas panika, jo ne-elastība un nespēja ātri mainīties līdzi notiekošajam aizdara acis, un ceļš vairs nav saskatāms. Pazīstot sevi, Jums ir iespēja izbēgt no šādām situācijām. Tuvojoties „kontroles vilnim”, dziļi ieelpojiet un izelpojiet, ļaujiet situācijai atrisināties pašai. Lai tas būtu Jūsu lepnums, augstprātība, varaskāre, kas vada Jūs, tā vienmēr būs kāda no nevēlamajām rakstura iezīmēm, kas ievilina Jūs savos tīklos. Džeka Forema grāmatas „Transcendentālā meditācija” ievadā skaidro Pēteris Kļava: „Starp lielo transcendentālo apziņu un smadzenēm dzīvo neliels starpnieks – apakšīrnieks maza kvantu mākonīša veidā – cilvēka ego. Ja tas tiek nedaudz apmācīts, šis mazais nesaprātīgais ego ļauj lielajai transcendencei brīvi izmantot pašas radītās smadzenes tai pilnīgajai dzīvei, ko tā ir iecerējusi”.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s