Kā nomierināties pirms svarīgas sarunas

Vispirms – Tu neesi vienīgais, kurš pirms svarīgas sarunas pārdomā sakāmo, vēloties tik perfektu rezultātu, ka pat iztēlojas sarunu biedra atbildes. tas nereti noved pie lielas spriedzes, kas var izpausties gan roku svīšanā, drebuļos, galvassāpēs, atmiņas zudumā un valodas problēmās. Īsāk sakot, ķermenis nodod stresa līmeni, kā dēļ sarunas brīdī ir grūti koncentrēties un sasniegt vēlamos mērķus. Lūk, esam nonākuši arī pie pirmā noteikuma: sarunai jābūt mērķtiecīgai. Protams, ka nevar izplānot visu sarunu sīkumos, taču Tev jābūt skaidrībai par to, ko Tu vēlies pateikt. Ja Tev ir iezīmējies sava sakāmā mērķis, tad atliek tikai īstajā brīdī to izsacīt, bet sarunai ļaut ritēt dabisku gaitu: uzdot jautājumus, ieklausoties sarunu partnera teiktajā, tādējādi veidojot dzīvu komunikāciju.

Ja ir zināms sarunas temats, tai atbilstoši jāsagatavojas. Tu nevari gribēt produktīvu darba interviju, ja neesi ievācis informāciju par potenciālo darbavietu un darba devēju, apkopojis savus līdzšinējos sasniegumus profesionālajā jomā vai padomājis par savu iespējamo ieguldījumu nākamajā darbavietā. Ja tā ir parasta saruna, bet ar Tev ļoti svarīgu cilvēku, iepriekš uzzini, kādas ir viņa interešu sfēras, lai saruna labāk veiktos.

Dažreiz vislabākais, ko Tu vari darīt, ir pirms sarunas vispār aizmirst un nedomāt par to. Tieši šajos brīžos to visgrūtāk izdarīt, tomēr izkliedēt savu saspringtību ar patīkamākām nodarbēm ir labāk, kā nervozi nodrebēt pie katras domas par gaidāmo tikšanos.

Tieši pirms pašas sarunas – pirms durvju roktura nospiešanas vai klausules pacelšanas – vairākas reizes dziļi ieelpo un izelpo, iztēlojoties, ka uztraukums ar katru izelpu tiek no Tevis prom. Ja spriedze robežojas ar bailēm, paturi priekšā izstieptu kreiso roku ar augšup pavērstu plaukstu, bet labo novieto uz sirds, nomierinot to.

Interesants padoms, ko izlasīju psihiatra Viktora E. Frankla grāmatā Cilvēka jēgas meklējumi (”Man’s Search for Meaning”) par viņa piedzīvoto koncentrācijas nometnē un stāstam sekojošajā sadaļā par ārsta praksi, ir metode saspringuma pārvarēšanai. Šis padoms gan tika attiecināts uz rakstnieku, kura roka vilkās krampjos pirms katras rakstīšanas sesijas, bet varētu noderēt arī Tev. Ir tikai stingri jānolemj un jāsaka sev: „Es tagad stipri uztraukšos, ļoti stipri uztraukšos”, un spriedze neiestājas ne lūdzama.

Advertisements