Ja cilvēks darbspējīgā vecumā palicis bez algota darba, to sauc par bezdarba situāciju. Bezdarbs ir viens no ekonomikas rādītājiem, un bezdarbs valstī tiek uzskaitīts ar bezdarbnieku un darbspējīgo kopējā skaita attiecību, kas izteikta procentos.

Bezdarba parastie rašanās iemesli ir atbrīvošana no darba pienākumiem, ražošanas, pārdošanas un citu ekonomisko rādītāju kritums visā valstī vai uzņēmumā. Bezdarbs rodas arī no vienas nozares zināšanās apmācīto studentu pārprodukcijas. Taču, par bezdarbniekiem mēdz kļūt arī labi apmaksāti darbinieki, ar nolūku izbrīvējot sev apmaksātu laiku labāku piedāvājumu vai vienkārši jaunas dzīves sfēras meklējumiem. Bezdarbs ir valstiska problēma, bezdarbnieku pabalstu izmaksa lielam cilvēku skaitam ir ekonomiski neizdevīga.

Par bezdarbnieku kļuvis cilvēks parasti meklē jaunu darbavietu, paralēli saņemot bezdarbnieka pabalstu. Ja viena izpratnē bezdarba situācija ir iespēja atrast jaunus izaicinājumus, tad cits, pretējas dabas, var grimt aizvien dziļāk bezcerībā un nokļūt vēl nožēlojamākos stāvokļos. Nekur nestrādājošs cilvēks, kurš nevēlas attīstīties ar jaunu zināšanu ieguvi, ja neuzņemas izaugsmes iespējas, viegli var degradēties un pievienoties sabiedrības padibenēm. Dzeršana, narkotiku lietošana un noziedzība ir izplatīta tieši nestrādājošu cilvēku vidū. Darbs savukārt veicina prāta un motorikas attīstību, socializēšanos un cilvēka nozīmi sabiedrības locekļa lomā.

Ļoti augstais bezdarba līmenis jauniešu vidū liek valstīm izvēlēties pasākumus, kas nodrošinātu jaunus cilvēkus pēc izglītības iegūšanas ar nodarbošanos. Piemēram, Latvijā par OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) līdzekļiem no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam tikai veikts pētījums par jauniešu nodarbinātību. Tā laikā atklāts, ka 46 % no 83 200 jauniešu, kuri nestrādāja un nemācījās, arī nemeklēja darbu. Ieteikumi šos jauniešus iesaistīt darbā bija, sadarbojoties sociālajiem dienestiem un tiesībsargājošajām iestādēm. Neaktīvajiem jauniešiem plānoja piedāvāt garantiju programmu, kas vairāk, kā piecus tūkstošus jauno cilvēku iesaistītu projektā, līdzīgā kā „Darbnīcas jauniešiem”. 2014. gadā augstākais bezdarbs no 18 līdz 24 gadu vecu jauniešu vidū Baltijas valstīs bijis Latvijā, zemākais – Igaunijā. No ES valstīm augstākais jauniešu bezdarbs 2014. gadā bija Grieķijā – gandrīz 70 %, zemākais – Vācijas reģionos Augšbavārijā, Štutgartē, Karlsrūē, Freiburgā.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s